1789.g. Lielā Franču revolūcija pasaules un Eiropas vēsturē ir iezīmējusies, ka cīņa pret absolūtismu. Absolūtisms bija izvērties par kontinentālās aristokrātijas lāstu, jo tas atsavināja augstmaņiem viņu sensenās privilēģijas.
Revolūcijas sākumām bija vairāki cēloņi: aristokrātijas neapmierinātība ar to, ka viņiem bija liegtas daudzās viņu privilēģijas. Cīņa par privilēģijam veicināja arī nākamo faktoru revolūcijas sākumam. Domstarpības starp dažādiem Francijas sabiedrības slāņiem arvien auga. Pirmais slāņis bija augstaka garīdzniecība, un viņiem pienācās liela daļa īpašumu un iekasēto nodokļu. Savukārt ar to nebija apmierinati draudžu priesteri, kuriem netika nekas no tā, ko saņēma augstākā garīdzniecība. Domstarpības valdīja arī otrajā sabiedrības slāņī – aristokrātijas vidū. Tur pastāvēja strīdi starp tiesu muižniekiem un dižciltīgiem muižniekiem. Arī trešajā kārtā valdīja neapmierinātība. Kaut gan tie bija guvuši arvien lielāku ietekmi – kļuva bagātāki un radās iespēja ietekmēt valsts lēmumu pieņemšanu- tas nepatika otras kārtas pārstāvjiem, tāpēc viņi pilsētniekus sāka diskriminēt un vēlējās likvidēt viņū iespējas iekļūt otrajā kārtā.…
