Ruso izpratne par cilvēka brīvību un vispārējo gribu Sabiedriskā līguma teorijā.
Ruso izpratne brīvībai bija neizmērojami liela vērtība, tomēr pilnīga brīvība nav tik viegli iegūstama un noturama.
Cilvēku dabiskais stāvoklis Ruso izpratne bija „primitīvais” stāvoklis tajā nebija nedz likumu, nedz morālo normu kuri noteiktu kā būtu jādzīvo, tātad bija īstena brīvība .Tomēr sabiedrības labuma dēļ no šī stāvokļa nācās atteikties nomainot to pret tādu, kurā cilvēka saglabātu gan sevi, gan savu brīvību(daļēji)-apvienošanas ar sociāla līguma palīdzību. Kaut arī tās ietvaros cilvēkiem nāktos pakļauties vispārējai gribai, tomēr viņi būtu pasargāti no pakļaušanas citu cilvēku gribai. Bet tā, ka kopēja griba ir arī viņu griba tad sanāk, ka būtība tie nav pakļauti nevienam.
Ruso saka, ka katrs cilvēks ir dzimis kā brīvs un nevienam nav varas piespiest to atrasties zem valsts jurisdikcijas bez viņa paša gribas. Tāpēc sociāla līguma pretinieki var neatrasties tajā, tomēr pēc valsts radīšanas, piederība valstij nozīme piekrišanu(pilsonis kurš noraida pilsoniskus kultus var tikt sodīts ar nāvi).…
