-
Augsnes resursu izvērtējums un mēslošanas sistēmas projekts modeļsaimniecībai "Bebrulejas"
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 4 | |
| 1. | LITERATŪRAS APRAKSTS | 5 |
| 1.1. | Podzolēto glejaugšņu raksturojums | 5 |
| 1.2. | Kāpostu mēslošanas īpatnību raksturojums | 6 |
| 2. | SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMS | 8 |
| 2.1. | Saimniecības vispārējais raksturojums | 8 |
| 2.2. | Agroklimatiskais raksturojums | 8 |
| 2.3. | Augkopības nozares raksturojums | 9 |
| 2.4. | Lopkopības nozares raksturojums | 9 |
| 3. | SAIMNIECĪBAS AUGŠŅU RAKSTUROJUMS | 10 |
| 3.1. | Augšņu tipu apakštipu, granulometriskā sastāva raksturojum | 10 |
| 3.2. | Augšņu kvalitatīvā novērtējuma raksturojums | 11 |
| 3.3. | Nepieciešamie augšņu iekultivēšana pasākumi saimniecība | 12 |
| 4. | ORGANISKO MĒSLU IEGUVE UN TRŪDVIELU BILANCE | 14 |
| 4.1. | Kūtsmēslu ieguve | 14 |
| 4.2. | Organisko mēslu uzglabāšana | 15 |
| 4.3. | Salmu un citu organisko mēslu ieguvi | 16 |
| 4.4. | Organisko mēslu uzkrāšanas gada plāns | 16 |
| 5. | MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU LIETOŠANA | 18 |
| 5.1. | Organisko mēslu sadale | 18 |
| 5.2. | Milerālmēslu mēslošanas norma | 18 |
| 5.3. | Kultūraugu gada mēslošanas plāns | 19 |
| 6. | AUGSNES KAĻĶOŠANA | 21 |
| 6.1. | Kaļķošanas darba apjomi | 21 |
| 6.2. | Uzturošās kaļķošanas CaCO3 norma | 21 |
| 7. | MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU LIETOŠANA EFEKTIVITĀTE | 23 |
| 7.1. | Minerālmēslu lietošanas agranomniskā efektivitāte | 23 |
| 7.2. | Minerālmēslu lietošanas ekanomiskā efektivitāte | 24 |
| 7.3. | Bruto seguma aprēķins | 25 |
| 8. | AUGU BARĪBAS ELEMENTU BILANCE SAIMNIECĪBĀ | 27 |
| 8.1. | Barības elementu saimnieciskā iznesa | 27 |
| 8.2. | Augu barības elementu bilance | 27 |
| SECINĀJUMI | 28 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRAS | 29 |
1. LITERATŪRAS APRAKSTS
Literatūras apskatu veidošu par podzolēto glejaugšņu raksturojumu un kāpostu mēslošanas īpatnību raksturojumu, pēc darba uzdevuma.
1.1 Podzolēto glejaugšņu raksturojums
Podzolēto glejaugsnes – augsnes ar podzolizācijas un klejošanās pazīmēm, ģenētiskie horizonti labi diferencēti.
Podzolēto glejaugsnes visvairāk sastopams Austrumlatvijas līdzenumā un Piejūras zemienē. Augstienēs podzolētās glejaugsnes sastopamas starppauguru ieplakās. Lauksaimniecībā izmantojamās platībās podzolētās glejaugsnes vairāk ir izplatītas ganībās un pļavās, bet tīrumos augšņu iekultivēšanas rezultātā to ir saglabājies relatīvi maz. Ievērojams podzolēto glejaugšņu platības aizņem meži – slapjais damaksnis, slapjais mētrājs, slapjais vēris, kā arī vietām mētru un šaurlapju āreņi.[3]
Veidojušās uz bezkarbonātiskiem, ar augu barības elementiem nabadzīgiem cilmiežiem, pārpurvojoties podzoliem un velēnu podzolaugsnēm. Pārpurvošanās notiek līdzenumos ar vāju noteici, nogāžu lejasdaļā, augsto un pārejas purvu malās. Podzolu un velēnu podzolaugšņu pārpurvošanos veicina skābu, karbonātiem nabadzīgu gruntsūdeņu līmeņa pacelšanās tuvu augsnes virskārtai, ūdenī maz caurlaidīga, sablīvēta B horizonta izveidošanās, augu barību elementu trūkuma dēļ ieviesušos purva augi, kas uzkrāj ūdeni, radot anaerobus apstākļus, u.c. faktori. Visvairāk sastopams Austrumlatvijas līdzenumā un Piejūras zemienes augšņu rajonos. LIZ podzolētās glejaugsnes vairāk izplatītas ganībās un sausākās pļavās. Tīrumos šo augšņu ir maz. Ievērojamas podzolēto glejaugšņu platības aizņem meži – slapjais damaksnis, slapjais vēris, kā arī vietām mētru un šaurlapu āreņi.[3]…
Kursa darbs studiju priekšmetā „Augsnes zinātne un agroķīmija” tiek izstrādāts modeļsaimniecībai Z/s „Bebrulejas”. Kursa darbu izstrādājot, mērķis ir izpētīt un iemācīties, kāda ir augu, augsnes un mēslošanas līdzekļu mijiedarbība, lai varētu izstrādāt racionālus mēslošanas līdzekļu lietošanas paņēmienus, rezultātā būtu iespējams paaugstināt augsnes auglību un nodrošināt augsnei optimālus barošanas apstākļus.
