-
Sadzīves atkritumu poligoni kā potenciālas biogāzes ražotnes Latvijā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Biogāzes sektora esošā situācija Latvijā | 4 |
| 3. | Biogāzes ražošanas sadzīves atkritumu poligonos | 8 |
| Kopsavilkums | 18 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 19 |
Balstoties uz Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnēm 2006. – 2013. gadam, Klimata pārmaiņu samazināšanas programmu 2005. – 2010. gadam un Nacionālo politikas plānu 2004. – 2008. gadam Latvijas Republikas Vides ministrija izstrādāja Biogāzes ražošanas un izmantošanas attīstības programmu, kas ir nozīmīgais plānošanas dokuments attiecībā uz biogāzi Latvijā [1].
Saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnēm 2006. – 2013. gadam galvenie atjaunojamie energoresursi Latvijā ir enerģētiskā koksne un hidroresursi, mazāka mērā tiek izmantota vēja enerģija, biogāze un salmi [2].
Elektroenerģijas tirgus likumā un Biodegvielas likumā ir nostiprināti mērķi šo resursu īpatsvara palielinājumam elektroenerģijas un transporta degvielu patēriņā, taču trūkst vienotas stratēģijas šo mērķu sasniegšanai. Tāpēc galvenais mērķis attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem ir optimāla Latvijas atjaunojamo energoresursu potenciāla izmantošana, ņemot vērā ekonomiskās, ģeogrāfiskās un tehniskās iespējas, kā arī vadoties no vides un enerģētikas attīstības aspektiem, vienlaikus ņemot vērā starptautiskos un Eiropas Savienības politikas mērķus un prasības attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem [3].
Ņemot vērā apstākli, ka pasaulē pieprasījums pēc enerģijas aug ļoti strauji, bet daudzi pašreizējie enerģijas avoti pamazām izsīkst, biogāze nopietni jāvērtē kā viena no iespējām papildināt enerģijas bilanci pārstrādājot un izmantojot esošos pieejamos resursus. Latvija iestājoties ES ir apņēmusies 2010. gadā ar atjaunojamajiem resursiem saražot 49.3% no valsts iekšzemes elektroenerģijas patēriņa, kur kaut arī nelielu, tomēr pastāvīgu daļu varētu veidot no lauksaimniecības biomasas iegūtā enerģija [4].
Tādēļ svarīgi ir saprast, kādi risinājumi ir iespējami ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņā. Iespējamos risinājumus var klasificēt, vadoties no biogāzes avota: atkritumu poligoni, notekūdeņu attīrīšanas saimniecības, pārtikas uzņēmumu atkritumu pārstrāde, cūku un liellopu fermas, biomasas kultūraugi un zemkopības pārpalikumi, kombinēti biogāzes avoti.…
Referāta tēma ir „Sadzīves atkritumu poligoni kā potenciālas biogāzes ražotnes Latvijā”. Mērķis ir sniegt informāciju par biogāzes ražošanas iespējām cieto sadzīves atkritumu poligonos Latvijā. Šī tēma ir aktuāla tieši Latvijā, jo pašlaik valstī notiek vecu izgāztuvju slēgšana un jaunu, modernu un Eiropas Savienības prasībām atbilstošu poligonu ierīkošana. Valstī tiks uzbūvēti aptuveni 12 cieto sadzīves atkritumu poligoni, kas acīmredzot ir potenciālās biogāzes ražotnes. Ir skaidrs, ka šajos poligonos tiks nogādāts viss atkritumu daudzums, kas rodas valstī, līdz ar to šajās vietās būs pastāvīgs izejmateriālu daudzums biogāzes ražošanai. Kā arī neapšaubāms fakts ir tas, ka tuvākajā nākotnē netiks ieviesta virtuves atkritumu šķirošana, rezultātā atkritumu poligoni ir milzīgas biogāzes krātuves.
