2006.gada LU eksāmens saistību tiesībās

1.Jēdziena “saistību tiesības” 3nozīmes, komentāri.
1.personai piederošās noteikta rakstura subjektīvās tiesības. Tās var rasties, piemēram, uz pirkuma līguma pamata- konkrēts indivīds noslēdz līgumu, viņam rodas saistība šo līgumu izpildīt;
2.saistību tiesības var saprast arī kā normu kopumu, kas regulē saistību tiesiskās attiecības. Piemēram, civillikuma saistību tiesību daļa;
3.saprotama arī kā tiesību zinātnes apakšnozare, kas pēta saistību tiesiskās attiecības. Piemēram, LU lekcija saistību tiesībās

2.Saistību subjektīvā nozīmē definīcija, nošķiršana no cita veida tiesiskām attiecībām.
Tiesības, kas uz līguma vai uz cita pamata pieder konkrētai personai kā civiltiesisko attiecību subjektam. Piemēram, 2personas noslēdz pirkuma līgumu, katrai pusei rodas subjektīvās tiesības- prasīt lietas vai naudas atdošanu. Nebūtu šī līguma, pusēm nerastos tiesības par otras personas lietas pieprasīšanu & nodošanu.

3.Saistību rašanās pamati un piemēri, kas ilustrē pamatu dažādību.
Tiesiski darījumi – personu gribas akti, kas tieši vērsti uz ties.att. nodibināšanu. (līgums, kas rada saistību vienai vai abām pusēm)
Neatļauta darbība – citu personu tiesību aizskārumi (līguma pārkāpšana, ārpuslīgumiskie pārkāpumi (miesas, mantas bojājumi-rodas saistība pret cietušo t.i. atlīdzināt zaudējumus)
Likums – pie noteiktiem faktiem personai rodas konkrēti pienākumi pret citu personu (maksāt likumiskos procentus) Likums ir arī par pamatu tiesiskajiem darījumiem un neatļautai darbībai

4.Tiesību akti, kas ES ietveros regulē saistību attiecības Latvijā.
LR Satversme
ES regulas u.c. tiešās piemērošanas akti
Starptautiskas konvencijas (1998.g.Vīnes konvencija)
Civillikums
Citi LR likumi (par pārvadājumu, apdrošināšanu, dzīv.telpu īri u.c.)
Komerclikums
Ties.palīgavoti (principi,judikatūra, doktrīna, paražas)

5.Civiltiesiskas saistības puses. Kas nevar būt par saistību subjektiem?
Civiltiesiskas saistību puses-tiesību subjekti, kuri ir līdztiesīgi. Bet svarīgi ir tas, lai šiem subjektiem būtu rīcībspēja (ar savu darbību vai bezdarbību iegūt tiesības un pienākumus) un tiesībspēja, tāpēc par tiesību subjektiem nedrīkst būt rīcībnespējīga persona – likums atzīst, ka personas līdz 18gadiem, ar tiesas spriedumu atzītas personas un personas, pār kurām ir norīkota aizbildniecība ir rīcībnespējīgas.…