Makss Vēbers "Reliģijas socioloģija". Pasaules reliģiju saimnieciskā ētika

Misionāra pravietība bija ļoti tuva noteiktai Dieva koncepcijai: pārpasaulīgam, personiskam, dusmu pārņemtam, piedodošam, mīlošam, prasīgam un sodošam Dievam radītājam atšķirībā no bezpersoniskas augstākās būtības. Arkārtīgi svarīgās pārpasaulīgā vai imanentā Dieva koncepcijas attīstību noteica virkne tīri vēsturisku motīvu, un tā savukārt ilgstoši ietekmēja glābšanās izpratni. Reliģijas racionālajiem elementiem, tās „mācībai” piemīt iekšēja likumsakarība, un to raksturīgajiem priekšsatiem par Dievu un „pasaules ainas” izrietošā glābšanās pragmātika noteiktos apstākļos noved pie talejošām sekām, veidojot praktisko dzīvesvedumu.
Visu dzīvesveduma virzību gadījumā, ja tas plānveidīgi tika racionalizēts, visradikālākajā veidā ietekmēja galējās vērtības, uz kurām šī racionalizācija orientējās. Tādas vērtības likumsakarīgi bija reliģiski nosacīti vērtējumi un nostādnes.
Jebkurā intensīvajā reliģiozitātē radās tendence uz sava veida kārtu darījumu atbilstoši atšķirībām harismātiskajā kvalifikācijā. „Virtuozā” reliģiozitāte nostājās pretim „masu” reliģiozitātei. Ar virtuozo reliģiozitāti tās autonomajā attīstībā vienmēr cīnās jebkura hierokrātiska „baznīcas” vara. Jo baznīca kā šāda iestāde cenšas organizēt masu reliģiozitāti un virtuozu reliģisko kārtas kvalifikāciju aizstāt ar saviem, monopolizētiem glābšanas līdzkļiem. Tieši šo koncesiju raksturs, kuras, lai saglabētu masu materiālo un morālo attbalstu, izšķiroši noteica reliģijas ietekmi ikdienas dzīvē. Izškiroša nozīme „masu” dzīvesveduma attīstībā un arī attiecīgās reliģijas saimnieciskajā ētikā bija konkrētās virtuozās reliģiozitātes savdabībai.
Virtuozu reliģiozitētes attieksme pret ikdienu, pret ekonomikas sfēru bija dažāda visupirms atkarībā no gaidāmās glābšanās rakstura.
Vērojošā un ekstātiskā reliģiozitāte sāvā būtībā bija naidīga ekonomikas sfērai. Reliģisko virtuozu kārtas kundzība viegli pārgāja maģiskajā antropolatrijā. Reliģijas virtuozs pēc savas dabas bija dvēseļu gans. Rietumu reliģisko virtuozu sektas radīja fermentus metodiskai dzīvesveduma radionalizācijai.
…