Uzskatu, ka kristiešiem ideja par pēcnāves eksistenci palīdz dzīvot pilnvērtīgāk, tikumiskāk un kvalitatīvāk. Kristieši nedzīvo ar apziņu, ka kādreiz atnāks neizbēgamā nāve un ar to arī visa viņu eksistence būs beigusies, viņi dzīvo ar apziņu, ka tad, kad Dievs būs lēmis viņi nomirs un turpinās mūžīgi dzīvot paradīzē vai ellē. Kristietība nav vienīgā ticība, kas līdzīgi skatās uz jautājumiem par nāvi. Piemēram, islāmā tāpat kā kristietībā pastāv priekšstats par pastaro tiesu un cilvēka nokļūšanu paradīzē vai ellē. Daudzās reliģijās nāve tiek uztverta kā jaunas dzīves sākums kādā citā dimensijā, piemēram, hinduismā un budismā nāvi uzskata par pārdzimšanas sākumu. (Jaunas dzīves sākums-nāve) Uzskatu, ka nāvei jebkurā reliģijā ir būtiska loma. Mūžīgās dzīves apsolījums arī ietekmē cilvēku dzīvi uz zemes, daudzi kristieši veicot ikdienas darbības domā par to, kā tas ietekmēs viņu pēcnāves dzīvi. Baušļu ievērošana kristietībā ir kā kritēriji, kas nosaka vai cilvēks pēc nāves nokļūs debesīs vai ellē. Cerība uz mūžīgo dzīvi paradīzē ir kā stimuls kristiešiem ievērot baušļus un sekot kristīgajām vērtībām. …
