Eskimosi par sevi:
„Mēs, eskimosi, esam lepni cilvēki, unikāli savā izdzīvošanas mākslā. Mēs spējam dziļi mīlēt un dziļi ievainot. Mēs esam savas zemes barotājas draugi. Mums nav citiem jāskaidro, kādēļ mēs esam tādi, kādi mēs esam. Mums nav jāizliek mūsu tradīcijas vispārējai apskatei. Tomēr mēs to darām..., jo varbūt mēs baidāmies, ka citiem radīsies nepareizs priekšstats par mums? Svešie nolika sveiciena paklāju pie MŪSU durvīm un uzklāja MŪSU galdu saviem ēdieniem. Vai mēs, eskimosi, vienmēr būsim ,savādāki’ tikai tādēļ, ka mēs esam, jo mēs esam Mēs? Vienīgais, ko mēs vēlamies, ir būt.”
Eskimoss un mūzika
Eskimosi uzskata, ka dzīvo pasaulē, bet ir kā iespundēti ķermenī, kas tomēr var laist savu garu pasaulē. Ja jūt savus senčus, var lūgt viņiem padomu. Gars ir saistīts ar pasauli, visumu, tādēļ eskimosi dzied visuma dziesmas un spēlē bungas, bungas ir sirdspuksti. Reizēm tie ir ļoti spēcīgi, pārpildīti ar jūtām. Ar bungām eskimosi demonstrē savus sirdspukstus un pasaules uzskatus. Tiek uzskatīts, ka vārdi nogalina. Ja runā pārāk daudz, tad arī domā pārāk daudz. Tā kā ir grūti raksturot jūtas, tās vieglāk izteikt dziesmā, dziesmā var saprast un izjust. …
