Gūstā tika saņemti ap tūkstoš vāciešu un iegūtas tika bagātīgas kara trofejas. Kopumā tika izdarīts vairāk nekā 7km plats pārrāvums. Bet cara ģenerāļi neizmantoja strēlnieku izcīnīto uzvaru – Jelgava netika atbrīvota.
Ziemassvētku kaujas atnesa latviešu strēlniekiem pasaules slavu, kā arī milzīgus zaudējumus. Latviešu strēlnieku rindas saruka par vairāk nekā trešdaļu (latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9000 kareivju).
Avīžu rakstos, slavenie rakstnieki par viņiem izsakās tā: „Strēlnieks ir tikpat vērts cik viņš pats sver zeltā”. Šie vārdi ir patiesi. Viņiem izdevās sagraut vāciešus, lai tie kārtējo reizi nepakļautu latviešus. Zinot, ka pretiniekam ir stiprāki ieroči un karavīru pārsvars, viņi turpināja doties cīņā, jo viņu starpā valdīja patriotiskās jūtas un gars.
Latviešu strēlnieki bija pamatu sagatavotāji jaunajai Latvijas valstij. Ja nebūtu šo cilvēku – latviešu strēlnieku, kas ar vislielākajām cerībām un atdevi cīnījās par latviešu atbrīvošanu no vācu jūga, šaubos vai būtu izdevies dibināt neatkarīgu Latvijas valsti 1918.gada 18.novembrī.
…
