Vēl nozīmīgs antropogēnas izcelsmes faktors, kas būtiski ietekmē jūras ekosistēmu ir kuģniecība. Kuģošana tiek uzskatīta par vienu no videi visdraudzīgākajiem pasažieru un kravu transportēšanas veidiem. Un tas ir visnotaļ pamatoti, jo piemēram, 1 tonnas transportēšanai ar kuģi patērētais degvielas daudzums uz 1 km svārstās no 15 g (kuģim, kura kravnesība ir līdz 8000 tonnām) līdz 21 g (kuģim, kura kravnesība ir no 2000 – 8000 tonnas), bet piemēram 1 tonnas kravas transportēšanai ar kravas automašīnu degvielas patēriņš ir aptuveni 50 g/km, un salīdzinoši 1 tonnas kravas transportēšanai ar lidmašīnu būs nepieciešams vairāk kā 30 reižu lielāks degvielas daudzums nekā kuģim (Boing 747 tas ir 540 g/km). Taču neskatoties uz to, kuģošana tomēr ir nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju avots. Tā kā viens no emisiju veidiem ir sēra oksīds, tad jau kopš 2010. gada MARPOL konvencija nosaka, ka sēra saturs Baltijas jūrā kuģojošo kuģu degvielā nedrīkst pārsniegt 1%, bet no 2015. gada tas nedrīkstēs pārsniegt 0,1%. Kuģošana atstāj negatīvu ietekmi arī uz roņiem, jo ziemā veidojot kuģu ceļus tie sagrauj ledus segu. (Vides Vēstis)
Secinājumi
• Baltijas jūrā bioloģiskā daudzveidība ietekmēta jau ilgstoši.
• Baltijas jūrai ir liela noslodze un tā ir pakļauta lielai antropogēnai slodzei.
• Baltijas jūras ekosistēma ir vāji aizsargāta pret ārējiem traucējumiem.
• Vienas, tā sauktās, atslēgas sugas izzušana var izjaukt veselas sistēmas normālu funkcionēšanu.
• Baltijas jūrai ir salīdzinoši lēns „atveseļošanās” temps.
• Antropogēnas ietekmes radītās sekas pagaidām ir vieglāk pamanāmas par dabiskām.
…
