Sabiedriskās domas vēsture.
Nāk no ASV 20. gs. sākumā. Popularitāti iegūst, jo liela valsts un notiek prezidenta vēlēšanas, ir interese par to, kas uzvarēs.
Sākotnējais sabiedriskās domas uzdevums bija minēt un uzminēt, kurš būs topošais prezidents.
Sākotnēji tas bija pētījums, kur uz ļoti daudzām adresēm izsūtīja anketu lapiņas (sūtīja uz desmitiem tūkstošiem adrešu).
1936. g. tika pieļauta liela kļūda. Uzvarēja tā partija, kas sabiedriskās domas pētījumā tika paredzēta kā zaudētāja.
Džordžs Gellaps 1936. g. ielika sabiedriskās domas pētīšanas pamatus. Pats vadīja institūtus. Gellapsa institūtā varēja iestāties tikai viena firma no katras valsts.
1936. g. Gellaps veica nelielu aptauju. Pirmo reizi izmantoja kvotu sistēmu (atbilstošas profesijas). Šajās vēlēšanās viņš pareizi nosauc prezidenta kandidātu ASV.
Elizabete Noele Nouman. Pētniece, kura Vācijā ir izveidojusi savu firmu. Viņa ir devusi arī teorētisku sabiedriskās domas funkcionēšanu, piemēram, „klusējošā spirāle” ir viņas teorija. Ļoti dzelžaina rakstura dāma. Viņas mūžs bija ļoti garš un produktīvs. Ir vairākas grāmatas.
Sabiedriskā doma ir sēks, ko cilvēki jūt. 3 likumi:
• Dievišķie;
• Pilsoniskie;
• Vērtību (reputācija un viedokļi) – cilvēki nespēj tiem pretoties, viņi rēķinās ar tiem.
Walter Lippman. Sabiedrisko domu saista ar stereotipiem. Ir grāmata „Opinion” 1922. g.
Borišs Gušiks. Viens no tiem, kas aktīvi darbojās sabiedriskās domas izpētē režīmu maiņas laikā.
…
