Šo tēmu savam gala darbam izvēlējos, jo, pirmkārt, šis jautājums šobrīd ir aktuāls gan man, gan plašākai sabiedrībai. Kā vienu no galvenajiem piemēriem var minēt ACTA likumprojektu, kuru virza ASV senāts, un vēlas to ieviest visā pasaulē. Otrkārt, šī tēma skar arī manu profesionālo darbību. Tā kā pats nodarbojos ar dažādu rakstu un publikāciju veidošanu un publicēšanu interneta vidē, vēlos noskaidrot, tieši cik daudz man ir ļauts pateikt un kādiem likumiem man ir jāpakļaujas, lai izvairītos no administratīvas, kriminālas vai jebkura cita veida juridiskas atbildības. Treškārt, šī tēma man ir saistoša, jo vairākkārt Latvijas žurnālisti savās publikācijās ir neētiski un nekorekti aizskāruši man personiski pazīstamus cilvēkus, tāpēc es vēlos noskaidrot, vai, vadoties pēc Latvijas Satversmes, viņi to drīkst darīt un kā to ierobežot.
Lai labāk izprastu tēmu un tās nianses, iepazinos ar šādiem akadēmiskajiem materiāliem: Rostboll, C.,F. (2011). Freedom of expression, deliberation, autonomy and respect; Moro, N. (2006). Freedom of expression and the information society: a legal analysis toward a libertarian framework for libel; DeClerk, Nichols, S. (2009). A comparison of freedom of expression in the United States to freedom of expression within the member states of the European Union; Ruiyun, Xi. (2005). …
