• Raksturīgo pazīmju teorija (H. Kellijs) - mazāk populāra, cilvēks pats analizē savu rīcību, lai noteiktu personīgas motivēšanas pazīmes.
• Mērķu noteikšanas teorija nosaka, ka menedžeris var paaugstināt darbinieku motivāciju, izvirzot konkrētus un samērā sarežģītus mērķus.
5. Kādas ir stimulējošās motivēšanas teorijas?
Stimulējošās motivēšanas teorija koncentrē uzmanību uz saistību starp darbinieku darbību organizācijā un tās seku regulēšanu ar noteiktām metodēm. Tā koncentrējas uz saistību starp darbinieku darbu organizācijās un to seku regulēšanu, pielietojot noteiktas metodes.
Zem stimulējošās motivēšanas teorijas atrodas 4 stimulēšanas metodes:
• pozitīvās – atalgojuma palielināšana par labāku un efektīvāku darba izpildi organizācijā;
• izvairīšanās – izvairīšanās no darbinieku sodīšanas par ne visai atbilstošu rīcību (tiek nokavēti atskaites nodošanas termiņš un menedžeris izvairās no algas samazināšanas vai publiska rājiena);
• sodīšanas – konkrēts sods darbinieka nepareizas rīcības gadījumā;
• ignorēšanas – pozitīvās atlīdzības noraidīšana, izdarītājs pārkāpums tiek vienkārši ignorēts, cerot, ka tas neatkārtosies nākotnē.
Darbības regulēšanas metožu komplekss ļoti bieži tiek izmantots, lai izskaidrotu dzīvnieku un bērnu uzvedību, bet B. F. Skins pierādīja, ka teorijas atziņas ir vērā ņemams un lietojams arī jebkurā cilvēka motivēšanā.
…
