Inflācija ir vispārēja cenu līmeņa celšanās noteiktā laika periodā. Nav viennozīmīga viedokļa par to, vai inflācija ir labvēlīga vai slikta parādība. Inflācija ir viena no nopietnākajām makroekonomikas teorētiskajām un arī praktiskajām problēmām, ar kurām jāsaskaras dažādu valstu valdībām un kuras patstāvīgi jārisina. Inflācija faktiski atspoguļo ekonomikas stabilitāti, jo svārstīgās, pārsvarā gan pieaugošās, cenas ir viens no ekonomikas nestabilitāti izraisošiem faktoriem. Inflācijas sekas dažādās iedzīvotāju sociālās grupas nesajutīs vienlaicīgi, un arī to ekonomisko stāvokli inflācija ietekmē atšķirīgi. Visvairāk to izjūt grupas ar fiksētu ienākumu, noguldītāji un kreditori. Uzņēmēji kādu laiku šo cenu pieaugumu var nesajust, tomēr drīz vien peļņa vairs nepieaugs un ražošana sašaurināsies. Inflācijas periodā pieaug vispārējā dzīves dārdzība. Lai noturētu dzīves līmeni, nominālie ienākumi jāpalielina vismaz tādos pašos tempos, kādi ir inflācijas tempi. Taču dažās iedzīvotāju grupas to nevar izdarīt, piemēram, pensionāri. Lai noturētu šo sociālo slāņu dzīves līmeni nemainīgu, jāpalielina sociālās izmaksas. Attīstītā tirgus sistēmā iedzīvotāji iegulda savus brīvos līdzekļus depozītos un vērtspapīros ar fiksētu ienākumu. Ja inflācijas tempi ir augstāki nekā šie fiksēti ienākumi, noguldītāji zaudē. Arī kreditori atrodas tādā pašā situācijā, jo naudai, ko atdod aizņēmēji, būs mazāka vērtība kā aizdotajai.…
