Kopumā varu secināt, ka, lai arī mediķu darbs nebūt nav viegls, gan pacientiem, gan ārstiem jābūt noteiktām ētikas normām. Diemžēl jāņem vērā, ka cilvēki ir ļoti dažādi, un šīs ētikas normas no abām pusēm ne vienmēr tiek ievērotas. Mediķi un pacienti ikdienā saskaras arī ar nepatīkamu komunikāciju, kas abām pusēm rada nesaprašanos un domstarpības. Protams, varētu teikt, ka tas atkarīgs no cilvēka temperamenta un noskaņojuma attiecīgajā mirklī, bet katram pacientam vajadzētu apzināties cik prasīgs ir mediķu darbs un izrādīt kaut nedaudz cieņas, pat ja šķiet, ka visi mediķi ir vainojami pie viņa nelaimes. Ņemot vērā šī brīža situāciju valstī un pasaulē, manuprāt, mediķi ir uz spēku izsīkuma robežas - tie ir pārslogoti pacientu pieplūduma un kolēģu trūkuma dēļ. Ik vienam sevis cienošam cilvēkam ir jābūt pateicīgiem par mediķu sniegto darbu, mediķus uzmundrinot, nevis tieši pretēji, nododot negācijas un negatīvas emocijas. Uzskatu, ka Hipokrāta rakstītais zvērests ir kā vadlīnija mediķiem būt stipriem un strādāt pēc ētikas principiem, tas palīdz pārvarēt grūtos brīžus kopā, atbalstot un cienot savus kolēģus, kā arī cienot sevi un savus pacientus. Hipokrāts medicīnai ir veltījis visu savu dzīvi, un, lai arī medicīna plūst un mainās ik dienas, Hipokrāta ieguldījums medicīnas attīstībā ir nozīmīgs arī mūsdienās.…
