Es uzskatu, ka vislielākā atbildība par mobinga pieļaušanu darbavietā gulstas uz darba devēja pleciem. Vadītājs nedrīkst pieļaut, ka šāda problēma vispār aizsākas, vadītājam ir jābūt informētam par to, kas notiek uzņēmuma iekšienē. Šajā situācijā noteikti palīdzēs atklāta komunikācija no vadītāju puses vai arī aicinājums nebaidīties griezties pie viņa problēmu gadījumā. Es savā uzņēmumā noteikti izveidotu arī anonīmo vēstuļu kastīti, lai darbinieki varētu izteikt savu viedokli par dažādām ar uzņēmumu saistītām problēmām.
Tomēr, apkopojot manus ieteikumus šīs ētiskās problēmas risināšanai, varu teikt, ka mobingu darba vietā var uzveikt tikai ar darba devēja tiešu atbalstu. Ja vadītājs izliksies, ka problēma nepastāv, ja viņam nebūs svarīgi kā jūtas viņa darbinieki uzņēmuma iekšienē, ja viņam neinteresēs vai tiek ievēroti ētikas principi pildot savus pienākumus, mainīt vai risināt šo problēmu uzņēmumā būs ļoti grūti.
Nobeigumā vēlos teikt, ka visbiežāk cilvēku vairāk var aizskart un ietekmēt psiholoģiska, nevis fiziska vardarbība, jo tā mobinga upurim neaizmirsīsies visa mūža garumā. Tieši tāpēc, pozitīvi gan ir tas, ka arī uzņēmēji Latvijā sapratuši, ka veiksmīga biznesa pamatā ir morāla rīcība un ir atzinuši šīs ētiskās problēmas esamību, tāpēc varu teikt, ka šis jau ir liels solis uz priekšu problēmas izskaušanā.
…
