Ergonomisko riska faktoru izmeklēšana flautistei

Ievads
Mūziķu darbs ir ne tikai viņu iztikas avots, bet galvenokārt dzīvesveids. Neesot darbā, instrumentu jātrenējas spēlēt katru dienu vairākas stundas. Jāgatavojas jauniem koncertiem, uzvedumiem, jāmācās jauni skaņdarbi, iespējams, pašam arī jākomponē vai jāstrādā izglītības jomā kā pedagogam, apmācot topošos mūziķus. Ārpus mēģinājumiem un koncertiem, esot mājās, instruments netiek nolikts malā. Tas kļūs gandrīz par dzīvesbiedru.
Mūsu pacientes – flautistes, kura gan pagaidām ar spēlēšanu iztiku sev nepelna, ikdiena ne ar ko daudz neatšķiras no mūziķiem, kuri spēlē jau gadu desmitus. Flauta ir viņas labākais draugs, ar ko katru dienu tiek pavadītas vismaz 3 stundas trenējoties, kā arī spēlējot orķestros un koncertējot kā solistei vai ansamblī .
Šķiet, ka šis darbs veselībai ir pilnīgi nekaitīgs un rada tikai dvēselisku prieku sev un apkārtējiem. Tomēr katrs profesionālis agrāk vai vēlāk sastopas ar sava aroda radītu diskomfortu. Tāpēc mēs par savu pacienti izvēlējāmies flautisti, lai pētītu un analizētu mūziķa, tieši flautista, darba vidi.
Darba gaitā tiks izdarīti secinājumi par klientes darba vides riska faktoriem un, ja būs nepieciešams, tiks veikts informatīvais darbs. Veicot informatīvo darbu, kliente tiks informēta par iespējamajiem veselības traucējumiem, kas var rasties, ja netiek ievēroti ergonomikas pamatprincipi, vai arī par jau esošiem traucējumiem, ko iespējams novērst. Kliente tiks informēta par ergonomiski pareizu darbu, lai iespējamie un esošie traucējumi netraucētu viņai spēlēt vēl gadu desmitus uz priekšu. Saudzējot klientes veselības stāvokli un pašsajūtu, tiks pagarināts viņas profesionālais darba gājums.

2. Literatūras apskats
2.1. Zinātnisko pētījumu apskats
Nyman T. et al (2007) ir veikuši pētījumu par darba stāju un kakla – plecu sāpēm orķestrī spēlējošiem mūziķiem, pētījumā iesaistot 235 mūziķus no 12 dažādiem Zviedrijas orķestrim. Mūziķi tika iedalīti četrās grupās vadoties pēc rokas pozīcijas spēlējot instrumentu un pēc stundām, ko pavada spēlējot dienā. Rezultātā tika secināts, ka kakla un plecu sāpes dominē mūziķiem grupā “elevēta augšdelma pozīcija, <2h dienā” un “elevēta augšdelma pozīcija, >3h dienā”, salīdzinājumā ar grupu “neitrāla augšdelma pozīcija, <2h dienā”. Pētījumā tika arī secināts, ka no iesaistītajiem mūziķiem ar elevētu augšdelmu spēlēšanas laikā pieder vijolnieki, altisti, flautist un trompetisti.
…