Kādā literatūras stundā man bija iespēja iepazīties ar ļoti aizraujošu Alberta Bela romānu. Tā nosaukums ir „Būris”. Galveno varoni sauc Edmunds Bērzs. Viņš brauca naktī pa mežu, bet priekšā gulēja liels stumbrs uz ceļa. Viņš izkāpa no mašīnas, bet kāds no tumsas iesita viņam pa galvu. Tie bija divi plecīgi vīri, viņi aizveda Edmundu uz mežu, uz kādu būri, un no šī momenta, pēc manām domām, sākās visinteresantākie notikumi.
Nokļūstot būrī, viņš sāka domāt par dzīvi un par šo būri, jo viņam vairs nebija ko darīt, Edmunds nevarēja iziet, jo aizvirtnis bija tā ierīkots, ka bultai no iekšpuses nevarēja piekļūt. Ieapaļš tērauda vairogs ar izliektām malām sedza bultu. Bērzs ir man tuvs, jo mums ir līdzīgas domas.…
