Ierosme romānam
Ierosmi romānam devusi zemes pārmērīšana Vecpiepalgā, Jaunpiebalgā un Veļķu muižā. Vēl pirms mērīšanas darbu nobeigšanas sabiedrībā cirkulējušas anekdotes un nostāsti. Ļaudis izteikuši vēlēšanos, lai kāds tos apkopotu un uzrakstītu. Šo darbu uzņēmās brāļi Kaudzītes. Sākumā autori bija iecerējuši stāstu „Baltijas vēstnesī”, bet darba procesā, materiāliem uzkrājoties, autori tomēr nolēmuši rakstīt romānu.
Brāļi izvirzījuši uzdevumu – attēlot sava laika dzīves īstenību un mācīt tautu dzīvot pēc pareizām sadzīves normām. Kaudzītes atklāj daudz trūkumu sava laika cilvēkos, viņu savstarpējās attiecībās gan ģimenē, gan ar kaimiņiem, gan pagasta sabiedriskajā dzīvē.
Valoda
Valoda ir viens no tiem elementiem, kas nodrošina „Mērnieku laikiem” paliekamu nozīmi latviešu literatūrā. Rakstot „Mērnieku laikus”, Kaudzītes pirmie prozas darbā bagātīgi iepludina folkloras, sevišķi sarunvalodas elementus. Kaut gan romānā izpaužas agrākās rakstu valodas ietekme, tomēr pārsvarā tiek attēlota dzīvā, pareizā tautas valoda. …
