Latvieši vienmēr mīlējuši dziedāt. Par to liecina gadsimtos sakrātais tautasdziesmu pūrs. Tomēr mūsdienās tik izplatītā kordziedāšanas māksla līdz 19.gs. latviešiem bija sveša. 19gs. pirmajā pusē nācās ierobežot vācu muižnieku patvaļu Baltijā. Sāka veidoties lauku buržuāzija, kas cīņā par savām tiesībām nostājās pret vācu muižniekiem un viņu privilēģijām. Šo cīņu atbalstīja arī nabadzīgie slāņi. Šai laikā radās lielākas iespējas iegūt izglītību. Tādējādi šie izglītotākie latviešu tautas pārstāvji – jaunlatvieši – uzsāka cīņu par latviešu tautas tiesībām, latviešu valodas un nacionālās kultūras attīstību. Jaunlatviešu darbības sākums meklējams 19.gs. vidū, kad Tērbatas universitātē organizējās latviešu studentu pulciņš ar Krišjāni Valdemāru, Juri Alunānu, K. Baronu priekšgalā.
…
