Pēc Pirmā Pasaules kara tirdzniecības pieaugums veicināja konkurenci. Mainījās preču pieprasījuma un piedāvājuma struktūra. I Pasaules karā tika iztērēti 45 mljrd. Anglijas mārciņu. Zaudētāja valsts (Vācija) bija spiesta samaksāt reparācijas ar kopējo apmēru 6,6 mljrd. Anglijas mārciņu.
Karš iespaidoja visas Eiropas valstis, bet Vācija bija viena no visvairāk cietušajām. 1923. gada septembrī francūži bija spiesti pamest dabas resursiem bagāto Reinas-Rūras apgabalu, kurš atgriezās Vācijas valdījumā.
1923. gada otrajā pusē notika vācu markas devalvācija. Tika ieviesta jauna nauda. Par garantu tika izmantots ASV investīciju kapitāls. ASV savu kapitālu investēja, jo tai bija maz koloniālo zemju, tādēļ ASV bija izdevīgi investēt savu kapitālu Eiropas valstī.
1929. gada rudenī ASV sāka izjust ekonomiskās krīzes sākumu, tādēļ pārtrūka investīciju plūsma. Valsts ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās. Drīz arī Vācija sāka izjust ekonomisko krīzi.
1933. gadā Vācijā pie varas nāca nacisti (ultra-labējie), kuri meklēja ekonomiskās krīzes rašanās vainīgos. Par vainīgajiem tika pasludināti ebreji, kuri tajā laikā galvenokārt pārvaldīja kapitāla plūsmu.…
