Kā izteicies Duglass Kellners, komunikāciju nozares robežas bijušas neskaidras jau no paša sākuma. Komunikācija pastāv pavisam pretrunīgā laukā starp liberālo mākslu un sociālajām zinātnēm, kur dažādu metožu izmantotāji, kārtības nodrošinātāji un tās pārkāpēji mēģina definēt šo lauku. Komunikācijas dažkārt tiek saistītas ar cilvēces nozarēm, kas dažādās komunikāciju skolās tiek attēlotas dažādi. Daudzas no šīm nozarēm kombinē ar masu-starpnieku komunikācijas pētīšanu un kultūru ar ražošanas virzienu, kas veicina nozares sazarošanos starp akadēmiskajām studijām un profesionālo apmācību, starp teoriju un praksi. Komunikācijas pētīšanas metodēs vairāk tika izmantota empīriskā metodoloģija, saliekot kopā gan kvantitatīvo pētīšanu, gan empīrisko specifisko gadījumu vai sfēru izpēti, vai arī vēsturiskos pētījumus.
Frankfurtes skolas kultūras dalījums – augstā un zemā kultūra – ir problemātisks un to vajadzētu apvienot vienotā modelī, kas pieņem kultūru kā spektru un attiecas līdzvērtīgi pret visiem kulturālajiem objektiem sākot no operas līdz popmūzikai, no modernās literatūras līdz ziepju operām.…
