Iespējams, ka pirmais, kurš Rietumeiropā izstrādāja cilvēka ķermeņa proporciju kanonu, bija romiešu arhitekts Marks Vitrūvijs Pollo. Savā traktātā De architectura libri decem viņš raksta: Daba cilvēka izmērus ierīkojusi tā, ka delnas platums līdzinās četriem pirkstiem, četras delnas līdzinās vienai pēdai, sešas delnas = viens elkonis, četri elkoņi = cilvēka augums. Ja tu izpletīsi kājas tā, ka augums kļūs zemāks par 1/14, un ja tad izpletīsi rokas un pacelsi tās, līdz vidējie pirksti būs galvas virsas augstumā, tev jāzina, ka aploces centrs, ko apraksta tavi izplesto locekļu gali, būs naba, un ka telpa starp izplestajām kājām veidos vienādmalu trīsstūri. Bet izplesto cilvēka roku platums līdzinās tā augumam. Līdz ar to cilvēka figūra iezīmējas kvadrātā un aplī, veidojot piecstūri. Šāda veida figūru attēlojis Leonardo da Vinči zīmējumā „Vitrūvija cilvēks”. Zīmējumā redzams, ka naba sadala ķermeni divās nevienādās daļās, kuru attiecības atbilst zelta griezuma proporcijām. Un pie tam ķermeņa augstums atbilst astoņiem galvas augstumiem.…
