Daudzi dažādi notikumi manā dzīvē ir likuši mani domāt, par to kas ir cilvēks, kas ir mīlestība, kas ir labestība, nejaušības, kļūdas, nāve un piedošana. Visas šīs lietas nodarbina ikkatra cilvēka prātu. Mēs visi vēlamies izdibināt kas mēs esam, kāda ir mūsu misija uz šīs pasaules. Pasauli pārveidot mēs nevaram, tomēr censties padarīt to labāku, ir katra ziņā!
Cilvēks kopš brīža, kad ierodas šajā pasaulē, jau atnāk ar sava veida pieredzi, nopelniem vai nopēluma pilnu bagāžu no iepriekšējās dzīves un no saviem radītājiem. Vai tas nozīmē, ka uz pasaules ierodamies kā balta lapa? Es domāju, ka nē. Kāda daļa pozitīvā un negatīvā no iepriekšējās dzīves jau ir mūsos, tas ko “paņemam” no mūsu vecākiem un tas, ko jūtam, redzam, dzirdam deviņus mēnešus pirms atnākšanas.
Katram no mums ir savs uzdevums, bet viens darbs visiem kopīgs – dzīvot šo dzīvi un nodzīvot to tā, lai būtu prieks un lepnums aizejot no tās. Aiziet ar prieku, lepnumu un bez bailēm.…
