Secinājumi
• Nevienlīdzība un veselības sistēmas kvalitāte ir saistītas lietas, to pierāda gan pasaulē veiktie pētījumi, gan arī šajā darbā veiktā salīdzinošā analīze, kurā parādās, ka Igaunijai ir zemākā nevienlīdzība, kā arī labāka veselības sistēma Baltijas valstīs.
• Džīni koeficenta rādītāji, kas atspoguļo ienākumu sadalījumu, Baltijas valstīm ir atšķirīgi.
• Latvijai, Lietuva un Igaunija savas veselības sistēmas ir sākušas veidot vienā laika posmā, kā arī veidojušas tā, lai tās būtu savādākās nekā tās bija PSRS.
• Latvija no visām Baltijas valstīm tērē vismazāk naudas uz vienu iedzīvotāju nekā pārejā Baltijas valstis. Visvairāk tērē Igaunija.
• Salīdzinot ar citiem valsts izdevumiem, Latvija veselībai tērē mazāk nekā pārejā Baltijas valstis. Visvairāk tērē Lietuva.
• Krīzes laikā Latvija veica vislielāko algu samazinājumu medicīnas darbiniekiem starp visām trijām Baltijas valstīm.
• Valdošo spēku biežās nomaiņas traucē attīstīties veselības sistēmām.
• Publiskās veselības jomā Igaunijai ir vienīgā valsts, kas izmanto Eiropas Struktūrfondu līdzekļus.
• Latvijā, līdz ar Valsts veselības aģentūras likvidāciju, ir zaudējusi daļu no publiskās veselības pakalpojumiem.
• Lietuvā publiskā veselības sistēma tika pakārtota mazākos līmeņos.
…
