-
SIA kā viena no komercsabiedrības formām Latvijā
4. Uzsākot bankrota procedūru.
Gadījumos, kad tiek izbeigta sabiedrības darbība sākas sabiedrības likvidācijas process. Parasti likvidācijas procesu veic valdes locekļi, ja statūtos nav noteikts citādāk. Dalībnieku sapulces pienākums ir iecelt sabiedrības likvidatoru un noteikt viņa atalgojumu. Ja sabiedrība izbeidzas ar tiesas lēmumu, tad arī likvidatoru ieceļ tiesa. Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziska persona ar patstāvīgu dzīvesvietu Latvijā.
Pieteikums par sabiedrības likvidāciju triju dienu laikā ir jāiesniedz komercreģistrā.
Šajā likvidācijas posmā likvidators uz sevi pārņem visas valdes tiesības un pienākumus. Likvidators piedzen parādus, pārdod sabiedrības mantu, apmierina kreditoru prasījumus, kā arī slēdz darījumus, kas nepieciešami, lai sabiedrību likvidētu.
Ja likvidācijas periodā atklājas, ka ar sabiedrības mantu nav iespējams apmierināt visus kreditoru prasījumus, likvidatora pienākums ir iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.
Kad likvidators veicis visas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar sabiedrības likvidāciju, tiek iesniegts pieteikums komercreģistram par likvidācijas pabeigšanu. Sabiedrība ir uzskatāma par likvidētu no brīža, kad tā ir izrakstīta no komercreģistra datiem.
Ja sabiedrības darbība izbeidzas statūtos paredzētajos gadījumos vai ar dalībnieku sapulces lēmumu, bet likvidatori nav vēl stājušies pie mantas dalīšanas starp dalībniekiem, sabiedrības dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu vai reorganizāciju.
Lēmumu par sabiedrības reorganizēšanu var uzskatīt par pieņemtu, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 sapulcē piedalījušos valdes locekļu.
Sabiedrības pienākums ir iesniegt komercreģistram pieteikumu un likumā paredzētos dokumentus par sabiedrības reorganizāciju trīs mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas par sabiedrības reorganizēšanu. Reorganizācija tiek uzskatīta par pabeigtu ar brīdi, kad tas tiek ierakstīts komercreģistrā.
Izmantotā literatūra.
Komerclikums, Rīga, Firma ‘’AFS’’, 2000. gads.
LR 1990. gada 1. decembra likums ‘’Par uzņēmējdarbību’’.
LR 1991. gada 1. februāra likums ‘’Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību’’.
…
Mūsdienu ekonomiskā attīstība ir saistīta ar dažādiem faktoriem, taču lielākoties tas saistīts ar straujajām komercdarbības attīstības tendencēm. Strauji attīstošās komercdarbības vides un globalizācijas apstākļos, komersanti ar vien lielāku uzmanību sāk pievērst intelektuālajam īpašumam, jo tā vērība ar katru brīdi pieaug, it sevišķi ņemot vērā ekskluzivitātes tiesības, kuras garantē intelektuālā īpašuma tiesības. Tāpēc līdzās līdz šim lielākoties izplatītajai kapitālsabiedrību pamatkapitāla apmaksai ar naudu vai mantu, tiek izmantota iespēja arī pamatkapitāla apmaksu veikt ar intelektuālo īpašumu. Tā kā uz doto brīdi vispopulārākā komercdarbības forma Latvijā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – „Sabiedrība”), tad izvēlējos apskatīt tēmu ‘’SIA kā viena no komercsabiedrības formām Latvijā’’. Līdz ar to ļoti būtiski ir uzzināt to, uz kādiem pamatiem tiek veikta šāda veida uzņēmējdarbība. Ļoti interesanti būs uzzināt, kas nepieciešams, lai varētu nodibināt juridiski pareizu uzņēmējsabiedrību, kas darbotos likumu ietvaros un nebūtu pretrunā ne tikai ar likuma interesēm, bet arī sabiedrības interesēm. Manuprāt, pamatota ir arī izvēlētās tēmas aktualitāte, jo šo informāciju, kas tiks apskatīta, var izmantot jebkura fiziska un juridiska persona uzsākot SIA dibināšanas procesu.
