| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Literatūras apskats | 6 |
| 1.1. | Piena ķīmiskais sastāvs | 6 |
| 1.2. | Kefīrs | 11 |
| 1.4. | Fotometriska | 13 |
| 2. | Eksperemenāla daļa | 14 |
| 2.1. | Analīzes metodika | 14 |
| 2.2. | Izmantota aparatura | 14 |
| 3. | Rezultāti un to izvertējums | 15 |
| 3.1. | Kalibrēšanas likne | 15 |
| 3.2. | Parauga analīze | 16 |
| Secinājumi | 18 | |
| Izmantojamas literatūras saraksts | 19 |
Piens. Mātes simbols. Auglības zīme. Dvēseles un gara barība. Nemirstības dzēriens. Dievišķas svētlaimes nesējs. Piena upes un jūras. Siera kalni Indiešu kosmogonija, antīkās leģendas, Vecā Derība, latvju dainas. Kulta produkts...
Piens ir dzīvnieku sekrēcijas dziedzeru – tātad ārkārtīgi smalku organismu struktūru – produkts. Tā uzbūve ir ļoti sarežģita un nebūt ne līdz galam izpētīta, ne velti par pienu un citiem piena izstrādājumiem jau gadu desmitiem strīdas dietoloģi un uztura zinātnieki.
Definīcija:
Piens ir zīditaju dzīvnieku normālas sekrēcijas dziedzeru (sekrēcija org. Derīgu vielu – sekrētu - ražošana) produkts, kas paredzēts jaundzimušā apgādāšanai ar visu nepieciešamo tā dzīvības uzturēšanai, attīstības un imunitātes stiprīnašanai. Pienā tiek piegādātas ar asinim. Lai izveidotas viens litrs govs piena, caur tesmeni jāizplūst 800-900l. asiņu.
Vārda plašāka nozīmē piens ir cilvēka un visu zīdītāj dzīvnieku pirmais barības līdzeklis ar katrai sugai raksturīgo ķīmisko sastāvu.
Piens satur vīsas cilvēkam nepieciešamās uzturvielas sējās attiecībās. Tādēļ tas nemem īpašu vietu bērnu, grūtnieču, kā arī iecu, slimu cilvēku uzturā un ir piemērots, ieteicams ikdienā gandrīz visiem cilvēkiem.…
Piena produkti, to sastāvdaļas, ir eksperimentālā daļa - tika veikts petījums ar piena produktiem
