Sengrieķu literatūras pamatā ir mitoloģija. Sengrieķu mitoloģijā ir uzskats, ka pasaule cēlusies no haosa. Liela nozīme antīkajā literatūrā bija arī dieviem un varoņiem. Par dieviem tiek stāstīts mītos, bet par varoņiem teikās. Bija raksturīgs tas, ka ģimenes attiecības viņi veidoja tā, kā mēs to tagad sauktu par asinsgrēku.
Visā sengrieķu literatūrā tika stāstīts dieviem, viņu savstarpējām attiecībām un cilvēkiem. Dievi ir nemirstīgi un ļoti skaisti. Dievi dzīvo priekpilnu dzīvi, kas tikai retumis tiek caurvīta ar bēdām un sāpēm. Svarīgākie dievi bija Zevs, Urāns, Krons (Zeva dēls), Afrodīte. Visi dievi dzīvo Grieķijas kalnā Olimpā. Pēc mītos stāstītā var spriest par sengrieķu priekšstatiem par dabu, dabas parādībām.…
