A.Čaka liriskais varonis salīdzina ielas sievietes ar lopiem. Viņš nesaprata, kāpēc tās nevar atrast sev kādu citu nodarbošanos, uzskatīja, ka tām jāceļas un jātiecas uz augšu kā liepu zaram. Kad liriskais varonis pirmo reizi ieraudzīja prostitūtas, tad saprata, „ka zvaigznes arī tuvas cilvēkam var būt”. Viņš tikai grib, lai kāds aiznes tās sāpes un sajūtas, ko viņš jūt pret tām. Liriskais varonis ienīst šīs vietas, kur kādreiz „jūs ejat pārsmaržotas krist...?”. Bet pamatā viņš sabiedrības padibenu pārstāvjus žēlo, neapvaino konkrētu cilvēku, bet tikai sabiedrību.
Nomale – tā ir glābiņš un paradīze. Liriskais varonis noguris no centra, no pilsētas un grib atgriezties nomalē, kur klusums, kur viņam ir tik mierīgi. Nomalē liriskais varonis var atpūsties no pilsētas trokšņa un „stundām ilgi skatīties, kā ūdens lēni plūst”. Tikai tad, kad liriskais varonis atrodas nomalē, viņš ar patiešām laimīgs, viņš atrodās savā paradīzē, kur viņu neviens netraucē un viņš var mierīgi pasēdet un padomāt. Katra cilvēka dzīvē jābūt vieta, kur viņš atrodas harmonijā ar sevi. A.Čaka liriskais varonis šo vietu jau ir atradis. Manuprāt, bez A.Čaka dzejas nav iedomājama 20.gs. sākumā Rīga.
…
