Globalizācijas ekonomiskie aspekti

Globalizācija – sabiedrības un pasaules tautsaimniecības izmaiņas, kas rodas būtiski pieaugošās starptautiskās ekonomiskās sadarbības un kultūru sajaukšanās dēļ. Taču šis jēdziens tiek definēts atšķirīgi vairākās grāmatās. Globalizācija attiecas uz reālām lietām, nevis uz izdomātām.. Tā skar visdažādākās jomas- tehnoloģija, starptautiskā preču , pakalpojumu, kapitāla, cilvēku un ideju plūsmas, pasaules vides stāvokli u.c. Šīs pārmaiņas, lai gan izpaužas atšķirīgi katrā no jomām, tām ir kopīgas pamatiezīmes. Globalizācijas process nozīmē ekonomisko, sociālo, politisko un ekoloģisko parādību pieaugumu, kas saistīts ar otru šī procesa pamatiezīmi – savstarpējās atkarības attiecību intensitātes un skaita palielināšanos. Līdz ko valstis izveido ekonomisku sadarbību ,gan politiski, gan ekonomiski utml. Tās pierod pie brīvi pieejamiem resursiem un citiem labumiem, tādejādi beigās kļūstot atkarīgām vienai no otras. Treškārt globalizācijas procesu raksturo būtiskas pārmaiņas iepriekš minētajās jomās. Un ceturtā globalizācijas iezīme ir liberāla ideoloģija. Ja agrāk klasiskajā ekonomikas modelī dominēja nacionālas valstis un lēmumi tika pieņemti no apakšas uz augšu, tad globalizācijas periodā lēmumi vairs netiek pieņemti atsevišķu valsts līderu pavadībā, bet gan pati starptautiskā ekonomika, globālais kapitāla, preču un pakalpojumu tirgus ar tā darbības likumsakarībām. Ceturtkārt globalizācija ir arī saistīta ar jaunu risku parādīšanos. Pirmais nozīmīgais risks ko rada globalizācija, ir straujais iedzīvotāju skaita pieaugums. Cilvēka paša individuāla darbība neatstāj īpašas sekas uz pašu indivīdu, bet pasaules mērogā tās var būt neizsakāmas. Tā piemēram straujo tehnoloģiju attīstība, nedomājot par vidi, strauji ietekmē ekoloģisko vidi uz zemes radot ozona slānī caurumus