„Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm (...) Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.” To nosaka LR Satversmes 105.pants. Tātad, nevienam nevar atņemt īpašumu, izņemot gadījumus, ja tas notiek publiskajās interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem. Tad kad valsts var „atņemt” personai piederošu īpašumu?
Valstij ir pienākums aizsargāt sabiedrību no nelikumīgām un noziedzīgām darbībām. Likumdevējs ir noteicis noziedzīgi iegūtā īpašuma atsavināšanu tiesas ceļā. Galvenais mērķis šeit ir izņemt no apgrozības noziedzīgi iegūto mantu.
Tātad, konfiskācija ir mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Tā var tikt piemērota pamatojoties uz diviem likumiem – Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu (turpmāk – KPL). Mūsu gadījumā runa ies par tā saucamo speciālo konfiskāciju1, kad manta ir iegūta noziedzīgā ceļā vai arī ir ar noziedzīgo nodarījumu saistīta. …
