Kazahstānas kā neatkarīgas valsts izveidē noteicošā loma bija PSRS XX gs. 80 gadu beigās notiekošajiem politiskajiem procesiem, kas plašāk pazīstami kā „pārkārtošanās” un kurus uzsāka toreizējais Padomju Savienības vadītājs Mihails Gorbačovs.
Viens no M. Gorbačova reformu aspektiem – ilgus gadus pie varas esošo komunistiskās partijas funkcionāru nomaiņa ar jauniem darbiniekiem ar mērķi mazināt izplatīto visaugstākā līmeņa korupciju. Pēc šāda scenārija 1986. gada decembrī notika arī Kazahijas PSR vadītāja Dinmuhameda Kunajeva nomaiņa ar Genādiju Kolbinu. Taču šajā gadījumā no M. Gorbačovs bija kļūdījies kandidatūras izvēlē, jo G. Kolbins pēc tautības bija krievs, un tas samērā drīz izsauca plašus iedzīvotāju nemierus Alma- Atā, kuru apspiešanas rezultātā gāja ap 200 cilvēku. Lai arī G. Kolbins solīja īstenot plašas reformas, taču neapmierinātība iedzīvotāju vidū nemazinājās. 1989.gada jūnijā viņa vietā par Kazahijas PSR pirmo sekretāru tika iecelts Nursultans Nazarbajevs, kurš līdz tam ieņēma Kazahijas PSR ministru padomes priekšsēdētāja amatu.
N. Nazarbajevs tika uzskatīts par M. Gorbačova īstenoto reformu aktīvu atbalstītāju. Un tiešām, viņa vadībā tika īstenota virkne aktuālu reformu. Tika pieņemts likums par kazahu valodas oficiālo statusu, izveidoja neatkarīgo kazahu musulmaņu reliģisko lietu pārvaldi, kā arī tika kritizēti kolektivizācijas negatīvie aspekti.…
