Darba dēvēji bieži ir spiesti pieņemt darbinieku ar sliktāku profesionālu kvalifikāciju, bet ar labākām valodas prasmēm. Piemēram, IT jomā bez apliecības par valsts valodas prasmēm darbā nedrīkst pieņemt pat Marku Zukerbergu vai Bilu Geitsu! Tirgus ekonomikā, kur uzņēmēji sacenšas par klientu piesaistīšanu, pašsaprotami ir apkalpot klientus viņiem ērtajā valodā. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka līdz ar valsts kontroles atcelšanu latviešu valoda izzudīs no klientu apkalpošanas sfēras.
Vaira Vīķe Freiberga izteikusies, ka „Latviešiem jābūt prasīgākiem par valodas lietojumu ikdienā”. Eksprezidentes aicina ikvienam latvietim būt prasīgākam par latviešu valodas lietojumu ikdienā. Nepiekāpties runāt krievu valodā, bet gan izmantot latviešu valodu ikdienas saziņā.
Mūsu valodas kopšana jāsāk ģimenēs un skolās. Jāaudzina lepnums par mūsu valodu, tautu un valsti. Padomju gados to visādi niecināja, un no šādas paklausības mums ir jāatbrīvojas.
Latviešu valoda ir ne tikai sazināšanās līdzeklis, bet arī liela un svarīga kultūras vērtība un tāpēc kopjama un sargājama.
Mums ir tiesības izvēlēties, kādu Latviju gribam, kādā vēlamies dzīvot un kādā rakstībā rakstīt. Šī mūsu izvēle arī liecinās, kas esam patiesībā. Vai patriotisku runu teicēji, vai patrioti.
…
