Lielākoties skolēni, iedomājoties mācību obligāto literatūru, neizjūt tās lielākās simpātijas. Protams, ir grāmatas, kas ir visnotaļ aizraujošas un intriģējošas, un ar lielu morāli – garīgu vērtību, bet es, godavārds, nekad vēl nebiju lasījusi šādu grāmatu! Man lielākoties nešķiet asprātīgi joki, par kuriem mūsdienās ir pieņemts smieties, un daudzas grāmatas un filmas ar jautru ievirzi labākajā gadījumā liek man pasmīnēt. Tomēr, lasot šo gramatu, es pirmoreiz smējos, tā teikt, vēderu turēdama! Lasot un analizējot autores darbu “Pūķa ola”, manā vērtējumā, īpaši izkristalizējās rakstnieces absolūti satriecošais talants spraigu un asprātīgu dialogu veidošanā, cilvēcības piepildīto tēlu personību konstruēšanā un neticamu, elpu aizgrābjošu, visneiespējamāko sižeta pagriezienu šķetināšanā.…
