Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.06.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2011. - 2015. g.
  • Konspekts 'Asmeņu serveri', 1.
  • Konspekts 'Asmeņu serveri', 2.
  • Konspekts 'Asmeņu serveri', 3.
  • Konspekts 'Asmeņu serveri', 4.
  • Konspekts 'Asmeņu serveri', 5.
  • Konspekts 'Asmeņu serveri', 6.
  • Konspekts 'Asmeņu serveri', 7.
  • Konspekts 'Asmeņu serveri', 8.
  • Konspekts 'Asmeņu serveri', 9.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  TEORĒTISKĀ DAĻA    4
1.1.  Asmeņu serveri (Blade server)    4
1.2.  Pielietošana    5
1.3.  Priekšrocības un trūkumi    6
1.4.  Vēsture    7
  LITERATŪRAS SARAKSTS    9
Darba fragmentsAizvērt

Mikrodatori, kuri iekļaujas vienā 19 collu slota statnī, tika izmantoti jau 1970.gadā, drīz pēc 8 bitu mikroprocesora izstrādes. Programmas ierakstījās elektriski programmējamā atmiņā (EPROM), to funkcionalitāte aprobežojās tikai ar vienkāršu operāciju, kas izpildās reālā laikā.
Nosaukums „asmens serveris” (blade-server) tika sākts pielietot attiecībā uz sistēmām ar cieto disku vai flash atmiņu. Pateicoties tam parādījās iespēja izpildīt pilnīgu operētājsistēmu.
Tehnoloģija aizņemas dažas lieldatoru īpašības. Kaut gan tagad ir pareizāk asmens slotu grupu uzskatīt par klasteri neatkarīgiem serveriem. Iespējama arī aktīva virtualizācijas resursu izmantošana un ciešās integrācijas ar operētājsistēmu izmantošana, kas vel vairāk palielina veiktspēju un stabilitāti.
Pirmais asmens sistēmas ražotājs skaitās RLX Technologies (Hjūstona, ASV), ko izgatavoja Kristofers Hips (Cristopher Hipp) un Deivids Kirkebijs (David Kirkeby) ar patentu US 6411506. RLX Technologies lielākoties sastāvēja no Compaq Computer Corp darbiniekiem, ieskaitot Hipu un Kirkebiju. Izsūtīja savu pirmo komerciālo asmens serveri 2001.gada maijā un 2005. Gadā kompāniju pārņēma Hewlett Packard (HP).
Patlaban asmens sistēmu ražošanas līderis ir Hewlett Packard kompānija. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants