Mēs pārsteidzām Eiropu ar mazo fotoaparātu, telefoniem un citām sadzīves precēm. Šeit bija arī cukurfabrikas, HES. Latvija sēdēja uz zaļa zara, kurš, ‘’ziemai’’ nākot, ir nokaltis, taču es ticu, ka kādreiz pienāks ‘’pavasaris’’ un mūsu zeme zels un plauks kā agrāk.
Es nepārtraukti uzsveru ‘’mēs’’, jo mēs, latvieši, esam čakli, talantīgi un vareni. Nav nozīmes, cik lieka ir mūs apdzīvotā teritorija. Nav svarīgi, ka mēs neesam pasaules lielākā tauta. Mēs toties esam pasaules lieliskākā valsts. Visi kopā mēs kādreiz sakopsim ‘’zemi ap to koku’’, kurā sēž mūs valsts, lai zari kļūtu auglīgi un zaļi.
…
