Krāsošana

Krāsa ir viena no objektīvās realitātes pazīmēm, kas piemīt materiāliem objektiem un ko cilvēks uztver, balstoties uz subjektīvo redzes sajūtu. Krāsas sajūta ir atkarīga no ķermeņa izstarotās, atstarotās vai caurizgājušās gaismas spektrālā sastāva.
Krāsa ir viena no galvenajām priekšmeta informatīvajam īpašībām. Krāsu simbolika izmantota, lai akcentētu cilvēku sabiedrisko stāvokli, lai uzsvērtu sēru un svētku gadījumus un tamlīdzīgi. Krāsu simbolika dažādām tautām ir atšķirīga, un tā mainās laika gaitā.
Latvieši mīl līdzsvarotus, mierīgus krāsu toņus. Līdz 19.gs.vidum.Latvijā audumu un dziju krāsošanai izmantoja augu krāsas. Krāsu salikšanas principi katrā novadā veidojās savādāk, atkarībā no augu valsts, jo augus krāsošanai ieguva dzīves vietā. No viena un tā paša auga varēja iegūt dažādas krāsas un krāsu toņus. Mūsdienās vairāk tik izmantota krāsošana ar ķīmiskajām krāsvielām.
Ir divu veidu ķīmiskās krāsvielas visizplatītākās:
Kokvilnas jeb substantīvās
Vilnas jeb skābās krāsvielas
1842.gadā ievērojamais krievu ķīmiķis N. N. Ziņins (1812.-1880.) atklājis anilīnu. Anilīns- bezkrāsas eļļveidīgs šķidrums ar 183,7˚vārīšanas temperatūru. Anilīns viegli sulfurējas un nitrējas. Šīs anilīna īpašības plaši izmanto rūpniecībā, pagatavojot vielas, kuras pēc tam izlieto krāsvielu ražošanā.Ja anilīnu apstŗādā ar chlokaļķi,tad,anilīnam oksidējoties, rodas violeta krāsa. Izmantojot šo īpašību, var konstatēt vismazākos anilīna daudzumus. Oksidējot anilīnu ar kālija dichromata sāli sākumā rodas vielas zaļā krāsā, kuras, tālāk oksidējot, kļūst tumšas, līdz beidzot izveidojas melna krāsviela, melnais anilīns. Melnais anilīns ir stabils kokvilnas audumu krāsotājs.Anilinkrāsu fabrikā sāka gatavot lielos vairumos augstvērtīgas krāsas no izejvielām, ko agrāk uzskatīja par atkritumiem. Šī apstākļa dēļ nevajadzēja vairs ierīkot lielas augu plantācijas, kuras agrāk noderēja krāsvielu iegūšanai. Mūsu laikos zināmas vairāk par 2000 krāsvielām, kuras ar savu dažādību un toņu spilgtumu pārspēj dabiskās krāsas.*[3;126]…