-
Izrādes "Mērnieku laiki" recenzija
Manuprāt, visspilgtākais izrādes notikums bija Lienas traģiskā nāve, jo tas notika pašā izrādes noslēgumā, kad visi citi pārējie izrādes notikumi nobālēja uz tā fona, uz Lienas sajukšanu prātā ar bērnu uz rokām, un viņas, tomēr, neizprotamo noslīkšanu katlā.
Izrādes „Mērnieku laiki” režisors ir Viesturs Kairišs.
Viesturs Kairišs brāļu Kaudzīšu romānu uzskata par unikālu materiālu latviešu literatūrā - izcilu komēdiju un lielu traģēdiju. Viņa izrāde ir par mums latviešiem. Kairiša nodoms darbu veidojot bijis uztaisīt spēcīgu uz labiem aktiera darbiem balstītu darbu, lai ir vienkārši, skaidri un spēcīgi. lai skatītāji var gan izsmieties, gan pārdzīvot. Režisors vēlējās parādīt to, ka „Mērnieku laiki” nav tikai priekš pieredzējušiem cilvēkiem, ka jaunieši arī spēj saprast to jēgu. Mērnieku laiki ir par to, kas notiks, notiek, un notiks. Tā ir nezūdoša vērtība.
Mērnieku laiku motīvs šodienas Latvijā-tā režisors ir pārveidojis scenāriju, no mūsdienu cilvēka viedokļa.
Īpašu nozīmi izrādei piešķīra Pietuka Krustiņa vīru koris, kas uz Nacionālā teātra skatuves parādījās diriģenta Ivara Cinkusa vadītā kora Gaudeamus vīru paskatā. …
Recenzējamā darba nosaukums – izrāde „Mērnieku laiki”. Recenzējamā darba žanrs – romāns. Recenzējamā darbā aplūkotā tēma, tās aktualitāte – zemes mērīšanas kaislības, Dieva nozīme cilvēka dzīvē, zemnieku noslāņošanās, naudas pieaugošā loma, izmaiņas tradīcijās un uzskatos, divu dzimtu pretnostatījums, divu jaunu cilvēku mīlestība. Darbs vēstī par 19.gs 70 gadiem. Darbība notiek vienā Latvijas novadā – Slātavā (Vecpiebalgā) un Čangalienā (Jaunpiebalgā), 20-30 gadu ilgā periodā. Par darbā atainoto vietu un laiku liecina tā laika latviešu aizvēsturiskā domāšana, naivums, uzskati, neapķērība. Noskaņu palīdz arī radīt vīru kora „Gaudeamus” izpildītās R. Paula dziesmas, kuras ar vārdiem izsaka dīvaino latviešu mentalitāti, patriotismu, garīguma, emocionalitātes, humora, sajaukumu.
