-
Kapitālismam piemēroto institūciju attīstība
Secinājumi
1. Stimuls mainīt īpašumtiesības, rodas, kad resursu deficīts palielinājās, salīdzinot ar sabiedrības vēlmēm.
2. Muižniecībā parādījās divi jaunie elementi – aizsardzības funkcijas un darbaspēka loma.
3. Verdzība nav efektīva ekonomiska sistēma, jo izmaksas ir lielas, tāpēc tika pieņemta dzimtbūšana.
4. Kad vietējās muižas kļuva pārpildītas, cilvēki sāka aiziet uz ziemeļrietumu Eiropu zemēm, tā ka klimats tur atšķiras, bija nepieciešamība veidot jaunus lauksaimniecības darbības veidus.
5. No 1000 līdz 1300 gadam, par Rietumu pasaules attīstības centru kļuva Eiropas ziemeļu daļa.
6. Kungus, kuri zemi guva tieši no karaļa, sauca par galvenajiem īrniekiem jeb īrniekiem in capite. Līdzīgi organizējot savu teritoriju, viņi deva zemi īrniekiem mesne, kas savukārt sadalīja zemi starp īrniekiem paravail, kuru pienākums bija, izdarīt tā, lai zeme nestu augļus.
7. Zeme tika dota četros dažādos veidos: pilnvara apmaiņā pret dienestu bruņiniekos, brīvas un kopējas īpašumtiesības, pilnvara apmaiņā pret kādiem pakalpojumiem, parasti nemilitāriem, īpašumtiesības bez kādam īpašam saistībām.
8. Viduslaikos liels ceļojumu risks, padarīja par efektīvāku nevis produktu pārvietošanu, bet gan cilvēku migrāciju.
9. Iespējamas līguma attiecības starp kungu un īrnieku bija: fiksēta darba samaksa, fiksēta īres maksa, vienošanas par izejvielu un produktu apmaiņu.
10. Zemnieka pienākums pildīt darba pienākumus kungam un aizsargam, bija izvēlēts, jo bija visefektīvākais.
…
9. gadsimta sakumā Rietumeiropā dzīvoja pārsvarā nelielos ciematos, kur tika ražots viss nepieciešamais tā iedzīvotājiem. Cilvēku zema skaita dēļ, auglīgas zemes pietika visiem. Bet palielinoties iedzīvotāju skaitām, rodas nepieciešamība izmantot arī sliktākus zemes gabalus. Tas palielināja lauksaimniecības efektivitāti, ka arī klimata atšķirību dēļ piespieda mainīt lauksaimniecības darbību veidus. Tā sāka parādīties uz specializāciju balstīta ekonomika.