Šis romāns ir par triju latviešu jaunekļu gaitām Otrā Pasaules kara beigās Kurzemē un Ventspils piekrastē, kuri labākas dzīves meklejumos nolēmuši doties uz Zviedriju.
Sākumā Ego, Janalfrēds un Vienīgais ceļo ar velosipēdiem. Viņi ir tērpušies zaļganās vācu uniformās, līdzi viņiem ir kopīgs ceļa papīrs, kurš dod tiesības 3-5 dienas ceļot un saņemt pārtiku vacu pārtikas izsniedzamās vietās. Jaunieši ir bijušie latviešu leģiona zaldāti, dezertieri. Un to viņi no visiem rūpīgi slēpj, jo par to pēc kara laika likumiem viņiem draud nāve.
Pa ceļam uz Ventspili naktsmāju meklējumos jaunieši iepazīstas ar dažādiem cilvēkiem. Savu ceļu viņi sāk no Rīgas, un Tukuma dārzniecība ir viņu pirmās naktsmājas, bet visilgāk viņi aizkavējas Grenču pagasta lauku mājās, jo tur dzīvoja Ego mīļotā Skaidrīte, ar ko viņš bija iepazinies, vēl, atrodoties dienestā. Izrādās, ka arī Skaidrīte taisās braukt uz Zviedriju, viņai tikai jāsagaida sava draudzene. Ego apsola gaidīt meiteni Ventspilī.
Kuldīgā, saņemuši pārtikas devu, ceļotāji brauc uz Pilteni, kur atrod naktsmājas. Tur, kārtīgi izdziedājušies, viņi dodas tālāk, līdz beidzot pametas Ventspilī. Ar kartupeļa palīdzību Ego vilto viņu ceļapapīru, tikmēr Janalfrēds sarunā viņiem dzīvokli (četras māsas atļauj viņiem palikt, kamēr pašas būs pie Ventas).
…
