Izvēlējos šo gleznu, lai saistītu to ar Edvarda Virzas dzejoli “Rudens meldijas”. Šis mākslas darbs mani galvenokārt uzrunāja tumšās krāsu paletes dēļ, kas piešķir uzreiz tādu nopietnu un salīdzinoši drūmu noskaņu. Vairāk šo gleznu spēju saistīt tieši ar liriskā “es” pārdzīvojumu un iekšējām sajūtām. Gleznā ir redzami arī cilvēku figūru fragmenti, kas saistītos ar lirisko “es” kā cilvēku un viņa īpašo partneri, kura dēļ arī liriskais “es” ir tik noskumis un vientuļš, šie tēli izstaro tādu pazudušu un apjukušu sajūtu. Viss darbs kopumā, ja uzmet aci sākumā, šķiet ļoti haotisks, tikai ilgāk pētot, var pamanīt konkrētas detaļas. Lai gan gleznā ir daudz sīku detaļu, manuprāt, tieši vienotās krāsas padara šo darbu baudāmu, tā kā nav ļoti spilgtu akcentu vai milzīga krāsu kontrasta, darbs ir viegli skatāms, skaists un šķietami mierīgs,…
