Jozefs Haidns. Sonāte Do mažorā

Redakcijas
1) H. Cihlera redakcija (izdevniecība Edition Breitkopf). Tai es sekoju visvairāk. Redakcijas pamatā ir skaņdarbu krājums Karla Peslera redakcijā. Visi Haidna dinamikas, štrihu un tempu apzīmējumi raksīti lielā šriftā. Tie, kurus pielika klāt Haidna dzīves laika redakcijās – ar maziem burtiem, un paša redaktora apzīmējumi ir uzrakstīti iekavās. Bieži ir sastopami tādi izpildījuma apzīmējumi, kā, piemēram, legato, marcato, leggiero, u.c.
Runājot par aplikatūru, redaktors cenšas pielietot to atbilstoši Haidna stila prasībām. Īpaša uzmanība tika pievērsta melismiem – tie ir izrakstīti un dažiem pat ir vairāki varianti.
2) C. A. Martinsena redakcija (izdevniecība Edition Peters). Šīs redakcijas pamatā ir urteksts. Tāpat, kā Cihlera redakcijā, visi apzīmējumi, kas pieder Haidnam vai tika pierakstīti Haidna dzīves laika izdevumos, uzrakstīti ar lieliem burtiem. Savukārt autora apzīmējumi – ar maziem burtiem. Lai izvairītos no lasījuma grūtībām, daudzi garie foršlāgi ir izrakstīti. Redakcijā ir sastopami dinamikas apzīmējumi, līgas un citi štrihi, kā arī dažviet ir atzīmēta ērta aplikatūra.
3) “Vīnes urteksts”. Šis ir pilns Haidna sonāšu krājums, kas tika izdots uz autogrāfu, rokrakstu kopiju un Kristas Lendonas redakcijas pamatiem. “Vīnes urteksts” saņēma augstu vērtējumu visā pasaulē un daži pianisti nosauca to par izcilāko. Šis krājums atšķiras no citiem, pirmkārt, ar sonāšu skaitu (62 sonātes). Otrkārt, sonātes tika izkārtotas hronoloģiskā secībā. Šajā redakcijā nav frazējuma līgu un aplikatūras apzīmējumu. Ir salīdzinoši maz dinamikas un tikai retos gadījumos ir dots izrotājumu atšifrējums.

Grūtības sonātes apguves procesā
Viens no svarīgākajiem jautājumiem bija tempa jautājums. Man bija nepieciešams atrast katrai daļai tādu tempu, lai nepazustu gan tehnikas kvalitāte, gan komponista iecerēti raksturi un noskaņojumi.
…