Jau gadsimtiem ilgi mūsu valstī ir bijušas pļavas, kas ziemā nodrošināja mājdzīvniekus ar sienu. Siltajos gada laikos, kad zāle ātri aug, zirgu un govju ganāmpulki bez problēmām atrada barību zaļajās ganībās. Ziemā lopi bija jāpiebaro un viņu pamatbarība bija tieši siens, kuru saimnieks savāca vasarā.
Lai zāle varētu pietiekami ataugt un netiktu nobradāta vai pārlieku noganīta, daudzviet ganāmpulkus vairs neizlaida pļavās. Pļavu augi paspēja izsēt savas sēklas un zāle izaugt tik gara, lai būtu pietiekami daudz siena visai ziemai. Pļavas tika pļautas, siens žāvēts, savākts un salikt kaudzēs. Tikai tad pļavās varēja atgriezties zirgu un govju ganāmpulki. Rudenī pļavās bija pietiekami daudz zāles ganībām.
Ganību un pļaušanas rezultātā zāle pļavās bija tik īsa, ka tajā varēja augt tikai puķes. Daudzi pļavas augi ir atkarīgi no patstāvīgas ainavu uzturēšanas, piemēram siena pļaušanas ganībām. Nepļautās vai nesistemātiski pļautās pļavās šie augi nevarētu izdzīvot.…
