Kārli Skalbi varētu dēvēt par latviešu „pasakas ķēniņu”. Ja apvienotu viņa pasaku tēlus un to slēptos raksturus vienā personā, nebūtu nekā ideālāka par šo mākslīgi radīto cilvēku. Varbūt tāds arī ir bijis pats Skalbe, jo cilvēkam, kas spēj sarakstīt un apkopot domas tik pamācošos stāstos ir jābūt ļoti dažādam un pieredzes bagātam. Domāju, ka Skalbe vismaz mazliet, bet ir dzīvē saskāries ar katru pasakās atainoto situāciju. Viņa pasakas ieņem lielu apjomu latviešu literāro darbu mantojumā. Tajās slēpjas tautas latviskās vērtības, jo Skalbes pasakas stāsta gan par tikumu, gan labestību un piedošanu. Katrā pasakā rakstnieks ir apslēpis kādu no dzīves gudrībām un ētikas atziņām. Tās ir tik tuvas katram lasītājam, jo raksta par vienkāršiem cilvēkiem un viņu problēmām, kas latviešu tautā bija sastopamas gan mūsdienās, gan pirms vairākiem gadu desmitiem.
Manuprāt, viena no vispazīstamākajām Skalbes pasakām ir ’’Kaķīša dzirnavas’’.…
