Elektronam pārvietojoties no iekšējās čaulas uz ārējo čaulu, tas absorbē enerģiju, bet
otrādi- emitē enerģiju. Tā kā attālumi starp čaulām ir noteikti, tad elektronam pārvietojoties no čaulas uz čaulu, atoms absorbē vai emitē enerģiju noteiktās porcijās, kuras sauc par kvantiem, un ataino katras vielas atoma pasi. Elektromagnētiskā starojuma redzamās gaismas kvantus sauc par fotoniem.
Kvantu enerģija atbilst noteikta starojuma viļņa garumam un, jo lielāka kvantu enerģija, jo
īsāks ir viļņa garums. Šī iemesla pēc katra elementa atomi konkrētos apstākļos izstaro noteikta viļņa garuma gaismu. Elektromagnētiskā starojuma redzamās gaismas diapazonā elektromagnētiskā viļņa
garums atbilst gaismas krāsai. Tādejādi katru elementu raksturo noteiktas krāsas starojums un, ja šī elementa atomus ierosina (karsējot), tad tie emitēs noteiktas krāsas gaismu.
Izmantojot spektrometru, vielas elektromagnētisko starojumu sadala krāsu spektrā. Pielietojot optiskos - vai radioteleskopus, pat pēc ļoti tālas zvaigznes starojuma krāsu spektra var noteikt no
kādiem elementiem tā sastāv.
Kodolā neitroni un protoni cieši noturas kopā savstarpējo pievilkšanās spēku ietekmē.
Pārraujot šīs saites, izdalīsies milzīgs enerģijas daudzums. Šo īpašību izmanto kodolreaktoros un atombumbās.
…
