Piektais cēliens
Regana un Gonerila sāk vārdos plūkties, kas atklāj, ka abas iekāro Edmundu. Izrādās, ka pie Regenas sliktās pašsajūtas vainīga Gonerilas piejauktā inde. Edmunds prāto, kuru gan ņemt par sievu.
Darbība risinās tagad jau britu nometnē pie Dovres. Līrs un Kordēlija paņemti kā gūstekņi.
Albānijs vēlas ņemt ciet Edmundu un Gonerilu. Edmunds vēršas pret to. Albānija uzjundīts, Edmunds teic, ka cīnīsies pret to, kurš uzskatīs, ka viņš rīkojas nepareizi. Pretī viņam iznāk bruņās tērpts Edgars. Nenorisinās cīņa līdz nāvei, taču Edmunds savus netīros darbus turpina arī vēlāk. Edgars tēvam pateicis, ka viņš ir viņa dēls, nevis skrandainis – Glostera vājā un arī prieka pārņemtā sirds smaidot lūzt.
Gonerila ne tikai noindē māsu, bet ar nazi padara sev galu.
Līrs nelaimīgs ienes uz rokām meitu, jo domā, ka tā mirusi, taču spalviņa virs viņas lepas vēl lidinās, tāpēc nospriež, ka dzīva. Kents mēģina atklāt karalim to, ka viņš nav parasts klaidonis bijis, bet gan grāfs Glosters, bet karalis to vairs nespēj savā prātā īsti aptvert. Viņa prātam vecums nav metis loku.
Albānijs atsakās no zemes un liek Kentu un Edgaru par zemes pārvaldniekiem.
Līrs kļūst satraukts, jo Kordēlijai vairs nav dvašas. Līrs saļimst un mirst.
…
