Vērtējums:
Publicēts: 22.03.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Pasaku nozīme bērna emocionālajā attīstībā', 1.
  • Konspekts 'Pasaku nozīme bērna emocionālajā attīstībā', 2.
  • Konspekts 'Pasaku nozīme bērna emocionālajā attīstībā', 3.
  • Konspekts 'Pasaku nozīme bērna emocionālajā attīstībā', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Ko bērns jūt, klausoties pasakas?
Par visu vissvarīgākā bērnam šķiet tēva vai mātes klātbūtne, kas bērnam izrāda uzmanību un izpratni. Šādā gaisotnē bērns jūtas drošs izcīnīt cīņas ar visbriesmīgākajiem nezvēriem, jo viņš dubulti izbauda laimīgās beigas: viņš klausās pasakas darbību un šajā stundā izjūt drošību, jūtas pasargāts. Arī vēlāk, kad tēvs un māte ne vienmēr spēs bērnam būt klāt, kad viņš jutīsies nobijies, šādās situācijās bērns jutīsies drošāk.

Kad vecākiem vajadzētu sākt bērnam stāstīt pasakas?
Apmēram četru gadu vecumā bērns ir gatavs pasakām. Tomēr sākumā jāizvairās no tik nozīmīgām pasakām kā „Ansītis un Grietiņa”. Vajadzētu sākt ar kādām jocīgām, kurām piemīt vārdu spēles jautrība. To vēl var pastiprināt, ja bērns runā līdz un attēlo ar kustībām. Agrākā vecumā pasakas vēl ir par sarežģītu. Piemērotākas būtu pirkstiņu spēles, skaitāmpanti un īsi dzejolīši. Tas sniegs lielāku prieku par stāstīšanu un fantāzijas bagātu skaitīšanu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants