Ļoti liela nozīme mūsu dzīvē ir savstarpējām personiskām attiecībā, taču ne mazāka ir arī mantiskajām attiecībām. Tāpēc tām ir nozīme arī laulāto dzīvē, laikā, kad arvien vairāk paplašinās īpašuma jēdziena nozīme.
Stājoties laulībā laulātiem ir tiesības noteikt mantiskās attiecības, kas starp tiem pastāvēs: laulāto likumiskās mantiskās attiecības (Civillikums (CL) 89.p.-), visa laulāto mantas šķirtība (CL 117.p. - ) vai visa laulāto mantas kopība (CL124.p. -). Ja laulātos neapmierina laulāto likumiskās mantiskās attiecības, tie var slēgt laulības līgumu, kurš arī tātad noteiktu to attiecības. Tātad arī īpašumu tiesiskās attiecībās pastāv līguma brīvības pamatprincips. CL 114.pants nosaka laulāto mantisko tiesību noteikšanas laiku. Laulības līgumus var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumiem kā pirms došanās laulībā, tā arī laulības laikā. Tas nozīmē, ka ja laulība ir noslēgta, bet laulātie nav vienojušies par kādu īpašu mantisko attiecību veidu, tad ir iespēju tiem to darīt vēlāk, neierobežoti vai pēc gada vai desmit.
Vācijas tiesībās tāpat kā Latvijas likumdevējs noslēgt laulības līgumus rakstiskā formā tieši neprasa, taču tas izriet no CL 115.panta Latvijā, kas nosaka, ka laulības līgumi noslēdzami notariālā vai uzrādījuma kārtībā, personīgi klāt esot vienā laikā abiem laulājamiem vai laulātajiem un BGB 1410. paragrāfa Vācijā, kas nosaka, ka līgums jāslēdz abām pusēm parakstoties notāra klātbūtnē. Tātad ar to netieši tiek panākta līgumu noslēgšana rakstiskā formā.
…
