Ņemot vērā grupu izmēru atšķirības, un novērojumu nevienmērību, rezultātu interpretēšanas uzlabojumam tika izrēķināti arī relatīvie lielumi. Piemēram, no visiem izlasē iekļautiem respondentiem, kas dzīvo Īrijā, piemajā klāsterī ietilpst 4 respondenti, bet tikai divi – ceturtajā klāsterī, tomēr tie veido 25% no visiem novērojumiem, kas pieder ceturtajam klāsterim. Atlikušie 75% respondentu, kas zemu vērtē veselības aprūpi un izglītības sistēmu, bet ļoti apmierināti ar nodokļu sistēmu (4. klāsteris), dzīvo Lielbritānijā. Gandrīz 55% cilvēku, kas ir apmierināti ar veselības aprūpi, bet neitrāli vai negatīvi vērtē darba devēju attieksmi pret darbiniekiem, par savu jauno mītnes zemi ir izvēlējušies Vāciju. Ir pamats uzskatīt, ka aprakstītā situācija atbilst Vācijas realitātei, kas apstiprina analīzes rezultātu kvalitāti. 56.8% cilvēku, kas ir neapmierināti ar visu, pašlaik dzīvo Lielbritānijā, 9.1% Īrijā un 4.6% ASV. 47.3% no respondentiem, kas ir ļoti apmierināti ar visiem aspektiem dzīvo Lielbritānijā, 9.1% Norvēģijā un Vācijā, 7.3% Dānijā un Zviedrijā (katrā).
Visās grupās lielākai daļai respondentu izdodas nomaksāt visus ikdienā nepieciešamos izdevumus salīdzinoši viegli, bet tikai ceturtajā klāsterī neviens cilvēks nesaskaras ar nelielām grūtībām. Tajā pašā laikā Latvijā lielākā daļa respondentu piedzīvoja dažādas pakāpes finansiālās grūtības. Tikai pirmajā un otrajā klāsterī ietilpst daži novērojumi ar novērtējumu “viegli”. Pašreizējā Latvijas ekonomikas stāvokļa novērtējums neatšķiras starp klāsteriem.
…
PATSTĀVĪGAIS DARBS STUDIJU KURSĀ „DAUDZDIMENSIJU ANALĪZE” PĒTĪJUMS PAR ĀRPUS LATVIJAS DZĪVOJOŠO LATVIEŠU UN LATVIJAS VALSTSPIEDERĪGO SOCIĀLI EKONOMISKO DZĪVES ASPEKTU NOVĒRTĒJUMU, IZMANTOJOT KLĀSTERU ANALĪZI 1. Pētījuma mērķis Pamatojoties uz izlases datiem, sadalīt Latvijas emigrantu kopu grupās pēc sociāli ekonomisko dzīves aspektu novērtējumiem jaunajā mītnes valstī. 2. Datu raksturojums Klāsteru analīzē izmantoto datu avots ir ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo aptaujas rezultāti (Dati no diskriminantu analīzes). Aptauja tika veikta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātniska projekta «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālāidentitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» ietvaros. Klāsteru alanīzei no visiem aptaujas jautājumiem tika atlasīta daļa, kas pēc referāta autoru domām visvairāk ir saistīta ar ekonomiskā un sociālā rakstura dzīves aspektiem. Kā faktori, kas varētu noteikt novērojumu grupēšanos, bija izvēlēti 4 jautājumi