Vērtējums:
Publicēts: 19.03.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Mārketings', 1.
  • Referāts 'Mārketings', 2.
  • Referāts 'Mārketings', 3.
  • Referāts 'Mārketings', 4.
  • Referāts 'Mārketings', 5.
  • Referāts 'Mārketings', 6.
  • Referāts 'Mārketings', 7.
  • Referāts 'Mārketings', 8.
  • Referāts 'Mārketings', 9.
  • Referāts 'Mārketings', 10.
  • Referāts 'Mārketings', 11.
  • Referāts 'Mārketings', 12.
  • Referāts 'Mārketings', 13.
  • Referāts 'Mārketings', 14.
  • Referāts 'Mārketings', 15.
  • Referāts 'Mārketings', 16.
  • Referāts 'Mārketings', 17.
  • Referāts 'Mārketings', 18.
Darba fragmentsAizvērt

Datu savākšanas procesu sauc par statistisko novērošanu. Statistiskās novērošanas gaitā parasti savāc datus par vairākām pazīmēm. Tomēr vienkāršākās pētījuma metodes paredz datus apstrādāt un analizēt par katru pazīmi atsevišķi.
Var novērot visas interesējošās kopas vienības. Šādu kopu sauc par ģenerālkopu. Var novērot tikai kādu ģenerālkopas daļu, kuru atlasa tā, lai tā labi pārstāvētu visu ģenerālkopu. Tā atlasītu kopu sauc par izlasi.
Pieņemsim, ka 10 studentu grupa, kārtojot eksāmenu ir ieguvusi šādas atzīmes: 7;5;6;9;7;8;3;4;4;7. Tā kā studentu skaits, kuri kārtojuši eksāmenu, ir neliels, dati ir labi pārskatāmi. Viegli secināt, ka visbiežāk iegūtā atzīme ir 7 (labi). Maksimālā atzīme ir 9 un minimālā 3. Šādu datu jeb novērojumu virkni sauc par nesakārtotu empīrisko rindu. Lai uztvertu informāciju, ko slēpj reģistrētie statistiskie dati, tie ir jāsistematizē, jāizstrādā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants